Sarunas, kas vieno: Uldis Kalniņš, “Sidlu Ceļi”

“Sidlu Ceļi” ir Valmieras ceļu būves uzņēmums un viens no VALMIERA GLASS VIA sadarbības partneriem. Šoreiz iepazīstam ne tikai uzņēmumu, bet arī stāstu aiz tā un cilvēku, kuram sports bijis līdzās jau kopš bērnības - Uldi Kalniņu.

“Sidlu Ceļi” pirmsākumi saistīti ar laiku, kad Uldis nolēma aiziet no iepriekšējā darba. Ģimenē tobrīd tika gaidīta pirmā meita, bet konkrēta plāna par to, kas sekos tālāk, vēl nebija. Pamazām radās doma par savu uzņēmumu, un līdz ar to bija nepieciešams arī nosaukums.

Nosaukumu atrast palīdzēja sieva. Tieši viņa izdomāja “Sidlu”, bet Uldis sākumā pats nevarēja saprast, ko tas nozīmē. “Es to nevarēju saprast. Bet tas nozīmē Uldis no otra gala.” viņš atceras. Klāt nāca “Ceļi”, un uzņēmuma nosaukums bija atrasts.

Sports Ulda dzīvē bijis klātesošs jau daudz agrāk par sadarbību ar VALMIERA GLASS VIA. Bērnībā tie bija basketbola un futbola mači pagalmā, bet interese par sportu palikusi arī šodien.

Runājot par Valmieras basketbolu, Uldis uzsver, ka viņam tas nav tikai par pašu sadarbību. “Tas nav tikai atbalsts.” Arī spēlēm viņš dzīvo līdzi pa īstam - emociju netrūkst, un pēc spēles reizēm vairs neesot pat balss. Tieši šīs emocijas viņš redz arī apkārtējos cilvēkos, kuri gadu no gada atgriežas tribīnēs.

To vislabāk parāda tas, ko iespējams redzēt zālē - vairākas paaudzes vienuviet. Uldis tur sastop cilvēkus, kurus pazīst jau kopš bērnības un ar kuriem savulaik kopā pagalmā spēlēja dažādus sporta veidus.

 “Es viņus pazīstu. Mēs kopā spēlējām pagalmā - basketbolu, futbolu, visādus sporta veidus.”

Šodien šie cilvēki uz spēlēm nāk jau kopā ar saviem bērniem, bet tribīnēs redzami arī vectēvi ar mazbērniem. Tieši šādos brīžos kļūst redzams tas, ko Uldis uzsver sarunā - basketbola nozīme sniedzas tālāk par naudu vai uzvarām.

Cilvēki, kuri paši auguši ar sportu, tagad šo pieredzi nodod tālāk nākamajai paaudzei.

Arī Uldis pats nav klusais skatītājs tribīnēs. Sportam viņš turpina aktīvi dzīvot līdzi - gan sekojot “Manchester United”, gan esot VALMIERA GLASS VIA spēlēs.

Šo klātbūtni jūt arī laukumā. Spēlētāji pamana cilvēkus tribīnēs un izjūt atbalstu, ko dod līdzjutēji, kuri spēlei dzīvo līdzi.

Basketbols Valmierā līdz ar to nav tikai tās četrdesmit minūtes, kas tiek aizvadītas laukumā. Tas turpinās arī tribīnēs - cilvēkos, kuri nāk uz spēlēm un pēc gadiem uz tām ved jau savus bērnus.